Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
konveijers
konveijers -a, v.
1.Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
PiemēriMontāžas konveijers.
  • Montāžas konveijers.
  • Bagāžas konveijers.
  • Konveijera sistēma.
  • Māris pirmo reizi mūžā redzēja konveijeru, kur vienā galā divi strādnieki uzvēla uz lentes automobiļa šasijas rāmi, bet otrā galā - viens strādnieks iesēdās kabīnē un izbrauca pa ceha durvīm ārā jau gatavu automašīnu.
  • Drēzdenes transporta inženieru institūtā beidza konstruēt lenšu konveijeru cilvēku pārvadāšanai īsos attālumos.
  • Lēnām slīd konveijera lente, tikai meiteņu rokas kustas zibenīgā ātrumā.
  • sal. Bet laiks iet kā bezgalīgs konveijers, uz kura katra šodiena vakar vēl bija rītdiena, bet rīt kļūs par vakardienu.
  • sal. Fluorogrāfs joprojām darbojās kā konveijers. «Ieelpojiet! Aizturiet elpu!» Slēdža troksnis un «Nākošais!». Tas neatgādina medicīnu.
1.1.Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
PiemēriBišaugu konveijers.
  • Bišaugu konveijers.
  • Zaļās barības ražošanas sistēmu.. nepārtraukti visā ganību periodā - no agra pavasara līdz vēlam rudenim - sauc par zaļo konveijeru.
Avoti: 4. sējums