konvents
konvents -a, v.
1.Likumdevēja sapulce konstitūcijas izstrādāšanai vai grozīšanai.
Stabili vārdu savienojumiNacionālais konvents.
2.Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
PiemēriLandtāgs, ko zviedru laikā sauca arī par konventu.., bija Vidzemes muižnieku sanāksme.
3.vēst. Ordeņa pils brāļu sapulce.
PiemēriSvarīgākos jautājumos mestram bija jāuzklausa Ordeņa konventa domas.
4.rel. Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
PiemēriTas notika 1914. gada janvārī. Tikko bija beidzies draudzes konvents, un «Ezergalu» saimnieku ievēlēja par pērminderi. Pie jaunievēlētā pērmindera pienāca pats mācītājs un lūdza palikt. Esot šis tas pārrunājams.
5.neakt. Studentu korporāciju sapulce. Studentu korporācijas locekļu kopa.
PiemēriViņus [hitleriskās Vācijas drošības dienesta darbiniekus] tuvināja parastie politiķu karjeras etapi - kopējās studijas juridiskajā fakultātē, darbs prokuratūrā un politpārvaldē un labie, priecīgie gadi konventā.
Avoti: 4. sējums