konverģence
konverģence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
PiemēriBet pastāv arī konverģence, pastāv saplūšana. Kādreiz izdalījās no viena celma kā patstāvīgi zari fizika, ķīmija un bioloģija, bet tagad savukārt fizikai, ķīmijai un bioloģijai bija jāsaplūst vienkopus molekulārajā bioloģijā, lai iespētu atrisināt jaunās problēmas.
- Bet pastāv arī konverģence, pastāv saplūšana. Kādreiz izdalījās no viena celma kā patstāvīgi zari fizika, ķīmija un bioloģija, bet tagad savukārt fizikai, ķīmijai un bioloģijai bija jāsaplūst vienkopus molekulārajā bioloģijā, lai iespētu atrisināt jaunās problēmas.
Stabili vārdu savienojumiKonverģences teorija.
- Konverģences teorija — Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
2.biol. Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
PiemēriAugu konverģence.
- Augu konverģence.
3.mat. Robežvērtības piemitība (rindai).
Avoti: 4. sējums