konvojēt
konvojēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; mil.
1.Vest (kādu) konvoja (1) pavadībā, apsardzībā.
PiemēriDaudziem likās, ka tās jau ir kara beigas: pretinieks padodas, paļaudamies uz uzvarētāju augstsirdību, un tūlīt varēs savākt viņa ieročus un konvojēt gūstekņus.
2.Vest (ko) konvoja (2) apsardzībā.
PiemēriKonvojēt kuģus.
Avoti: 4. sējums