Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kopāturēšanās
kopāturēšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
PiemēriDraugu kopāturēšanās.
Avoti: 4. sējums