kopaina
kopaina -as, s.
1.Kopēja, vienojoša aina. Kopskats (1).
PiemēriPilsētas kopaina.
- Pilsētas kopaina.
- Galds, kas klāts ar dažādas formas un materiāla traukiem, nerada patīkamu kopainu.
- Esmu dzirdējis apgalvojumu, ka kalnu varenumu varot izjust vienīgi no augstākajām virsotnēm, kad acu priekšā atklājas visa kopaina.
- Viņš neuztvēra atsevišķu priekšmetu izskatu, bet visu kopainu, kas žilbināja nabadzību pieradušās acis.
2.Vienots, apvienots faktu kopums. Arī kopiespaids.
PiemēriNo viņa stāstījumiem varēja iegūt pārskatāmu kopainu par bandītu darbību visos pēdējos mēnešos.
- No viņa stāstījumiem varēja iegūt pārskatāmu kopainu par bandītu darbību visos pēdējos mēnešos.
- Katrs tēls, katra aina [daiļdarbā], nostādīta noteiktās attieksmēs pret citām, papildina tās, rezultātā atspoguļojot veselu dzīves kopainu tā, kā to izpratis un vērtējis autors.
Avoti: 4. sējums