kopkajīte
kopkajīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā.
PiemēriKreisera kopkajīte.
- Kreisera kopkajīte.
2.Telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi.
PiemēriPuiši apklusa, kļuva domīgi. Kompota krūzi steidzīgi iztukšojuši, devās prom no kopkajītes.
- Puiši apklusa, kļuva domīgi. Kompota krūzi steidzīgi iztukšojuši, devās prom no kopkajītes.
Avoti: 4. sējums