kopmītne
kopmītne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
PiemēriStudentu kopmītne.
- Studentu kopmītne.
- Krēslai iestājoties, viņš dodas uz strādnieku kopmītnēm. Še, pēc astoņām plūsmā nostrādātām darba stundām, atpūšas dienas maiņas strādnieki.
Avoti: 4. sējums