kopmītne
kopmītne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
PiemēriStudentu kopmītne.
Avoti: 4. sējums