Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
koprādītājs
koprādītājs -a, v.
1.ekon. Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
PiemēriPlāna un budžeta komisijām būs svarīgas funkcijas. Tās izskatīs plāna un budžeta galvenos koprādītājus, tautas saimniecības bilances..
2.Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
PiemēriĀrzemju periodikas koprādītājs.
Avoti: 4. sējums