Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kopu
kopu ģen., nelok.
1.Kopīgs, kolektīvi izmantojams.
PiemēriKopu tīrums.
2.Kopējs, vienots.
PiemēriKad es sēžu pie mašīnas stūres, es arī dzirdu kopu rūkoņā katru atsevišķu iedūkšanos..
Stabili vārdu savienojumi(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem.
Avoti: 4. sējums