kopu
kopu ģen., nelok.
1.Kopīgs, kolektīvi izmantojams.
PiemēriKopu tīrums.
- Kopu tīrums.
- Sveiks, brīvi zaļojošais kopu lauks..!
2.Kopējs, vienots.
PiemēriKad es sēžu pie mašīnas stūres, es arī dzirdu kopu rūkoņā katru atsevišķu iedūkšanos..
- Kad es sēžu pie mašīnas stūres, es arī dzirdu kopu rūkoņā katru atsevišķu iedūkšanos..
Stabili vārdu savienojumi(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem.
- (Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem — Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
Avoti: 4. sējums