kopāturēšanās
kopāturēšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
PiemēriDraugu kopāturēšanās.
- Draugu kopāturēšanās.
- Meža zosu kopāturēšanās signāli.
- Tā bija divu neceļā ejošu sliņķu kopāturēšanās, kas izbeidzās, kad Janka nāca pie prāta, sāka nopietni strādāt..
Avoti: 4. sējums