korķis
korķis -ķa, v.
1.Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
PiemēriKorķa pludiņš.
1.1.ģen.: korķa, adj. nozīmē Tāds (augs), kam uz stumbra un zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
PiemēriKorķa vīksna.
Stabili vārdu savienojumiKorķa koks. Korķa ozols.
2.No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
PiemēriRaut korķi.
Stabili vārdu savienojumiIzsprāgst kā korķis. Korķu viļķis.
2.1.Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
PiemēriStrutu korķis.
3.sar. Elektriskais drošinātājs.
Avoti: 4. sējums