Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kore
kore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
PiemēriLabākai nokrišņu novadīšanai jumtus izbūvē ar slīpām plaknēm - slīpēm... Slīpju saduru sauc par kori.
  • Labākai nokrišņu novadīšanai jumtus izbūvē ar slīpām plaknēm - slīpēm... Slīpju saduru sauc par kori.
  • Pelēkas debesis kā piemirkuši maisi pland zemu pār māju jumtiem - dūmiem nav kur pacelties, tie slapstās turpat virs korēm un ilgi neizklīst.
  • Vairumam siltumnīcu raksturīga detaļa ir tā, ka nav iekārtota kores ventilācija.
  • pārn. Un varš sniegpulkstenītis Uz nošķelta akmens kores Baltu klusumu zvana.
  • pārn. Un baltās miglas stellēs klusumu auž vakars, Bet baltā mākonī uz kores līksmo rīts..
2.Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
PiemēriUzkāpusi stāvajā kalna korē, Kristīne paskatās uz Mežsētu pusi.
  • Uzkāpusi stāvajā kalna korē, Kristīne paskatās uz Mežsētu pusi.
  • Vienā vietā ceļš veda pa kalna kori; abās pusēs melnēja dziļas gravas.
  • Mežs bija tur augšā uz krasta kores..
Avoti: 4. sējums