Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kore
kore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
PiemēriLabākai nokrišņu novadīšanai jumtus izbūvē ar slīpām plaknēm - slīpēm... Slīpju saduru sauc par kori.
2.Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
PiemēriUzkāpusi stāvajā kalna korē, Kristīne paskatās uz Mežsētu pusi.
Avoti: 4. sējums