koriģējums
koriģējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → koriģēt1.
PiemēriPēc tam projektā izdara koriģējumus un pieņem tā galīgo variantu.
- Pēc tam projektā izdara koriģējumus un pieņem tā galīgo variantu.
- «Jūsu darbs rāda, ka mākslas zinātņu doktora Alberta Lielkalna koncepcija prasa koriģējumus. Tur šis tas novecojies.»
Avoti: 4. sējums