korodēt
korodēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.tehn. Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
PiemēriVisas metāla konstrukcijas.. pamazām patvaļīgi sairst - korodē.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
PiemēriLai novērstu minerālmēslu korodējošo iedarbību, konstrukcijā izmantots lentas transportieris un stikla plastika.
2.ģeol. Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
3.med. Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem).
Avoti: 4. sējums