kortiks
kortiks -a, v.
Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
PiemēriSteigā paņēmām kritušā trīsstobru bisi, lielo Ceisa tālskati un jūras virsnieka kortiku. Tikai vēlāk apjautām, ka tas ir admirāļa kortiks, bet nošautais - pats admirālis Bēmers..
Avoti: 4. sējums