Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kosa
kosa -as, s.
1.Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
PiemēriPļavas kosa.
2.dsk.; bot. Šo lakstaugu dzimta.
Piemēri..dažas kosu sugas ir pat indīgas un apdraud mājlopu, sevišķi zirgu veselību.
Avoti: 4. sējums