kosa
kosa -as, s.
1.Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
PiemēriPļavas kosa.
- Pļavas kosa.
- Tīruma kosa.
- Meža kosa.
- Upes kosa.
- Kosas aug mālainās un mitrās augsnēs. Tās ieviešas tādos laukos, kur tuvu augsnes virskārtai ir pamatūdens.
- Ziemzaļā kosa ir daudzgadīgs lakstaugs ar resniem ložņājošiem sakneņiem.. Tās stumbri stāvi, pelēkzaļi, cieti, mūžzaļi.
- Vietām no zemes.. savus purniņus bija pabāzušas dīgstošās kosas.
- sal. Gaisi ir tāli un dziļi, Un es starp tiem kā bāla kosa..
2.dsk.; bot. Šo lakstaugu dzimta.
Piemēri..dažas kosu sugas ir pat indīgas un apdraud mājlopu, sevišķi zirgu veselību.
- ..dažas kosu sugas ir pat indīgas un apdraud mājlopu, sevišķi zirgu veselību.
- Kādreizējās kosu kokveida formas ir izmirušas, visas tagadējās formas ir lakstaugi.
Avoti: 4. sējums