kotlete
kotlete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Ēdiens – cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
PiemēriCūkgaļas kotlete.
- Cūkgaļas kotlete.
- Brūni apcepta kotlete.
- Kotlešu gaļa.
- Malto gaļu, pienu un olas dzeltenumu tik ilgi maisa, kamēr šķidrums pilnīgi iesaistījies masā, tad.. pieber sāli, veido kotletes, apviļā rīvmaizē, cep sakarsētos taukos dzeltenbrūnas..
- «Tik daudz kotlešu piecepu, bļoda ar kaudzi..»
Stabili vārdu savienojumi
- Pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti idioma — vienk. Smagi, nežēlīgi piekaut.
1.1.Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
PiemēriSiļķu kotlete.
- Siļķu kotlete.
- Skābētu kāpostu kotletes.
- Kartupeļu kotletes.
- Sēnes lieto uzturā ne tikai kā patstāvīgu ēdienu, piemēram, ceptas sēnes, sēņu kotletes, sēņu pudiņi.., bet arī kā garšvielas..
Avoti: 4. sējums