košļāt
košļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
Piemēri..viņš.. ceturtdaļstundu mocījās ap vienu pašu kartupeli. Viņš košļāja to, valstīja pa muti un nevarēja norīt ne kumosa.
1.1.intrans.
PiemēriOtrs kodiens, trešais... Viņš košļāja gausi un ritmiski.
1.2.Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot. Kodīt.
PiemēriArī Lienai bij grūti nosēdēt, viņa norāva sausu smilgu un košļāja to, stiebriņš vēl suloja viegli skābeni.
1.3.Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem. Kodīt.
Avoti: 4. sējums