Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāšņoties
krāšņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; pareti
1.Rotāties (piemēram ar greznumlietām).
PiemēriPēc nāves tās [rotas] tad dotas līdzi kapā, lai iedomātajā viņā saulē meitenei būtu ar ko krāšņoties.
2.parasti 3. pers. Izcelties ar savu krāšņumu. Saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
PiemēriJā, tur uz upes pusi gar kādas paputējušas ēkas galu krāšņojas varens ziedošu ceriņu valnis.
Avoti: 4. sējums