Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krājaka
krājaka -as, s.; hidrotehn.
Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
PiemēriDaugavas ūdeņus [17. gadsimtā] pa nelielu kanālu ievadīja krājaka. Trīs zirgi darbināja sūkni, kas pacēla ūdeni 18 pēdu augstā tvertnē.. No turienes tas pašteces ceļā aizplūda pie patērētājiem.
  • Daugavas ūdeņus [17. gadsimtā] pa nelielu kanālu ievadīja krājaka. Trīs zirgi darbināja sūkni, kas pacēla ūdeni 18 pēdu augstā tvertnē.. No turienes tas pašteces ceļā aizplūda pie patērētājiem.
  • Sūkņu stacijas krājakai pa kanālu pievadītais Daugavas ūdens izrādījās tik netīrs, ka pat tā filtrēšana nespēja samazināt dažādu lipīgu slimību izplatīšanos Rīgā [19. gadsimtā].
Avoti: 4. sējums