Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krākuļot
krākuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; reti
Krākāt1.
PiemēriVakaros, kad Inga jau saldi krākuļo, es arvien skaudrāk sajūtu, ka man tikai divdesmit pieci gadi.
Avoti: 4. sējums