krāpt
krāpt krāpju, krāp, krāpj, pag. krāpu; trans.
1.Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
PiemēriKrāpt klientus.
- Krāpt klientus.
- «Tā teic, ka viņam [mirušajam] dažas naktis vajadzējis neblandīties par to, ka ļaudis krāpis.» - «Tiesa, tiesa... Viņam stāvējuši cauru gadu rudzi.. Un, kad pārdevis, tad tos papriekšu labi sasautējis, lai graudi uzpūšas.»
- Var jau būt, ka šie puiši viņu kādreiz arī krāpa un atdeva mazāk, nekā šefam pienācās, bet kā tu pierādīsi?
- Tika konstatēts, ka.. [pārdevēja] arī agrāk krāpusi pircējus, nav izlikusi precēm cenas.
- pārn. Nāk nakts, kas sirdīs ievelk gadu lokus, Neviens lai nespēj savu laiku krāpt.
1.1.intrans.
PiemēriEj un dzenies tik pēc naudas, Krāp un blēdī, cik tik jaudas..
- Ej un dzenies tik pēc naudas, Krāp un blēdī, cik tik jaudas..
2.Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
PiemēriJā, tādus [tūļas] vēl vazā aiz deguna, māna un krāpj ar jaukiem solījumiem.
- Jā, tādus [tūļas] vēl vazā aiz deguna, māna un krāpj ar jaukiem solījumiem.
- Es to savu purvu brienu, Es to savu kalnu kāpju, Tikai nesaprotu vienu, Kāpēc dažreiz draugus krāpju..
2.1.intrans.
PiemēriTumšos varmākus zemē triec, Svētos liekuļus, garīdzniekus, Kuri melš krāpdami debesu niekus!
- Tumšos varmākus zemē triec, Svētos liekuļus, garīdzniekus, Kuri melš krāpdami debesu niekus!
- pārn. Un meitenes grābās ar acīm tas nelga, Ar acīm, kas melo un krāpj.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
PiemēriKalni vispār ir mānīgi. Tādu, kas tos vēl nepazīst, tie krāpj gan ar savu šķietamo tuvumu, gan nepieejamību vai atkal otrādi - lēzenumu.
- Kalni vispār ir mānīgi. Tādu, kas tos vēl nepazīst, tie krāpj gan ar savu šķietamo tuvumu, gan nepieejamību vai atkal otrādi - lēzenumu.
2.3.intrans.
Piemēri..Spoža blāzma krāpjot, Degot uz sirdīgu vēju..
- ..Spoža blāzma krāpjot, Degot uz sirdīgu vēju..
- Nezināmais Vilina un attur, Arī horizonta tālums Mainīgs krāpj.
2.4.intrans. Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
PiemēriSvari krāpj.
- Svari krāpj.
3.Būt neuzticīgam (laulības dzīvē, arī draudzībā).
PiemēriKļava: Nebūs nekāda miera. Būs jānomokās bailēs, ka tikai sieva jūs nekrāpj, ka slepus nesatiekas ar kādu citu, nezobojas par jums.
- Kļava: Nebūs nekāda miera. Būs jānomokās bailēs, ka tikai sieva jūs nekrāpj, ka slepus nesatiekas ar kādu citu, nezobojas par jums.
- Kāda sieva.. smagi ievainoja vīru par to, ka tas mājup pavadīja svešu sievieti, lai gan pati bija vīru krāpusi daudzkārt..
- Vīrs baras, kliedz, ka visa māja skan: - Tu mani krāp, tas skaidrs tā kā diena! Tu neesi vairs uzticīga man!
3.1.intrans.
PiemēriJa draugi, ja vīns, pat ja sieviete krāps - Es strādāšu! Jā! Un darbs mani glābs.
- Ja draugi, ja vīns, pat ja sieviete krāps - Es strādāšu! Jā! Un darbs mani glābs.
Avoti: 4. sējums