Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krāt
krāt krāju, krāj, krāj, pag. krāju; trans.
1.Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
PiemēriKrāt tautasdziesmas.
  • Krāt tautasdziesmas.
  • Latviešu tautas pasakas un teikas krājuši un kārtojuši F. Brīvzemnieks, Ansis Lerhs-Puškaitis, P. Šmits, J. Niedre un citi.
  • Ko no mežmalās un upes krastos sameklētām zālēm Dūmaļa nevarēja patērēt tūliņ, to Vilciņu māte rūpīgi.. izžāvēja un.. pa saujiņai vien krāja ziemai: gan jau tad Dūmaļai un Pelēcei derēs...
  • Bijušais Rīgas Medicīnas institūta absolvents nolēma izpētīt šo slimību. Dienu no dienas viņš novēroja bērnus, krāja materiālu, izdarīja simtiem analīžu un eksperimentu. Tā arī radās viņa pirmais zinātniskais darbs «Bērnu diabēts».
  • pārn. Strādnieki.. viņa [meistara] rēķinu stiepa arvien garāku, krādami vienā virknē visas nebūšanas, kuras fabrikā izauga cita no citas.
Stabili vārdu savienojumiKrāt ogles uz galvas.
1.1.Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
PiemēriKrāt bagātību.
  • Krāt bagātību.
  • Krāt pastmarku komplektu.
  • pārn. Te ir pasaule, mūsos pa pilienam krātā..
1.2.Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
PiemēriKrāt zināšanas.
  • Krāt zināšanas.
  • Krāt atziņas.
  • Roblapaiņu Kārlis pirkstiem grieza riņķī pusdzerto glāzi un, vienā otrā noskatīdamies, krāja iespaidus.
  • Pagaidām viņa dzīvo un krāj pati savu slavu un savu godu..
2.Kolekcionēt.
PiemēriKrāt grāmatzīmes.
  • Krāt grāmatzīmes.
  • Krāt monētas.
  • Krāt skaņuplates.
  • Pēdējā laikā esmu aizrāvies arī ar samērā jaunu kolekcionēšanas veidu - faleristiku, tas ir, krāju nozīmītes. Tā ir ļoti interesanta nodarbošanās, taču, tāpat kā filatēlijā, te katrā ziņā ir jāizvēlas noteikta tematika. Es krāju nozīmītes, uz kurām redzami dažādu pilsētu ģerboņi.
  • Tie, kas krāj Latvijas PSR veltītās markas, aploksnes un marķētas atklātnes, jau savākuši pietiekoši daudz materiālu savām ekspozīcijām.
3.Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
PiemēriPiecpadsmit gadu, tūlīt pēc dēla dzimšanas tēvs bija krājis naudu, atteicies no visa daudzmaz pieciešamā, no svētdienas ratiem, no svētdienas drēbēm, no pašas svētdienas, lai tikai dēls izkļūtu no nabadzības..
  • Piecpadsmit gadu, tūlīt pēc dēla dzimšanas tēvs bija krājis naudu, atteicies no visa daudzmaz pieciešamā, no svētdienas ratiem, no svētdienas drēbēm, no pašas svētdienas, lai tikai dēls izkļūtu no nabadzības..
  • Un tā Pienenīte pamazām kļuva prātīgāka, slauca savu kaziņu, pārdeva pieniņu un sāka krāt naudiņu.
  • ..meitenes kucēnu, protams, pirkušas [dāvanai], tikai labu vēlēdamas, par sūri grūti krātajiem kursa kopīgajiem līdzekļiem..
Stabili vārdu savienojumiKrāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas.
3.1.intrans.
PiemēriDaudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo, Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj; Tie nolād alu, tie nolād sīvo Un strādā, un krāj, līdz smiltis tos klāj.
  • Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo, Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj; Tie nolād alu, tie nolād sīvo Un strādā, un krāj, līdz smiltis tos klāj.
  • Skanuļu Eglīte piederēja pie saprātīgākiem apkārtnes saimniekiem. Viņš prata taupīt un krāt, visu ko izmantodams un pat citus izkalpinādams savā labā.
3.2.Vairot (parasti darba, pūļu rezultātā).
Piemēri..Tik kungam mantu krāt, to zemnieks drīkstēja.
  • ..Tik kungam mantu krāt, to zemnieks drīkstēja.
  • «Visus šos gadus es priekš jums sviedrus lējis, krādams un vairodams jūsu mantu, un jūs jēlu gaļu un draņķa putru galdā ceļat.» [Saka kalps saimniecei.]
3.3.Glabāt. Saglabājot vairot.
PiemēriValdis telegrammas krāja kabatā un kautrējās no Mārča.
  • Valdis telegrammas krāja kabatā un kautrējās no Mārča.
  • pārn. Domājot par savu viršu laiku, It nemaz man nava [nav] skumīgs prāts. Es to izjūtu kā roku maigu, Kurā zaļu asnu siltums krāts.
3.4.Vairot (spēkus), lieki neizšķiežot.
Piemēri..nav speķa [aktrisei] tādēļ, ka šis spēks ir dzīvē un dažādos mākslas sīkumos izšķiests, tas nav Dinai krāts.
  • ..nav speķa [aktrisei] tādēļ, ka šis spēks ir dzīvē un dažādos mākslas sīkumos izšķiests, tas nav Dinai krāts.
  • Paņemiet no šīs vasaras ziediem Sarkano rozi ar ērkšķu kātu, Lai līdz tālajiem rudens rietiem Gaismu un spēku dvēselēs krātu.
  • pārn. Mainās krasti, mainies pati [Daugava], savu spēku krāj, Atkal tūkstoš jaunām dzīvēm gaismas ceļu klāj.
3.5.pārn. Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
PiemēriKrāt rūgtumu.
  • Krāt rūgtumu.
  • Krāt niknumu.
  • Sirds pilna naida, Kas septiņu mūžību krāts..
  • No kļūdām jau cilvēki mācās, No sāpēm prot spītību krāt..
Avoti: 4. sējums