Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krēsls1
krēsls [krēsls] -a, v.
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
PiemēriPīts krēsls.
  • Pīts krēsls.
  • Meldru krēsls.
  • Grozāmais krēsls.
  • Saliekamais krēsls.
  • Māte atkrita krēslā un aizsedza vaigu ar priekšautu.
  • ..Vanadziņš uzrausās uz krēsla un paskatījās pa virtuves logu uz jūru..
  • Andrejs un Milda lēni atlaidās mīkstajos krēslos, lai gan sēdēt nemaz negribējās.
  • Augšā, guļamistabā, šķīvis ar pirmajām plūmēm, pidžama, atpūtas krēsls ar diviem spilveniem.
Stabili vārdu savienojumiAtpūtas krēsls. Atzveltnes krēsls. Bikts krēsls.
1.1.pārn. Ieņemamais amats.
Piemēri..nemaz nav vajadzīgi gari gadi, lai Vilim Laukmalim krēsls, kurā viņš sēž, būtu dārgāks par taisnību un patiesību, par īstu radošu darbu.
  • ..nemaz nav vajadzīgi gari gadi, lai Vilim Laukmalim krēsls, kurā viņš sēž, būtu dārgāks par taisnību un patiesību, par īstu radošu darbu.
  • Rītiņam vajadzēja no kultūras darbinieka krēsla piecelties un aiziet.
2.būvn. Konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes.
PiemēriUzmanību saista darba telpas, kas iekārtotas blakusnama bēniņos, saglabājot un interjerā atsedzot apdedzināto un nolakoto senatnīga jumta krēslu.
  • Uzmanību saista darba telpas, kas iekārtotas blakusnama bēniņos, saglabājot un interjerā atsedzot apdedzināto un nolakoto senatnīga jumta krēslu.
Avoti: 4. sējums