kraķis1
kraķis -ķa, v.
1.sar. Vecs, vājš zirgs. Kleperis (1).
PiemēriLopiņš sāka tik nejauki klibot, ka atgādināja ne vairs karaļa zirgu, bet nomocītu zemnieka kleperi. Kad karalis ar savu klibo kraķi jāja pa ciemiem, ļaudis smējās, vēderus sakampuši.
- Lopiņš sāka tik nejauki klibot, ka atgādināja ne vairs karaļa zirgu, bet nomocītu zemnieka kleperi. Kad karalis ar savu klibo kraķi jāja pa ciemiem, ļaudis smējās, vēderus sakampuši.
- Četrzirgu zemi viņš apstrādāja ar divi veciem kraķiem un drusku jaunāku kumeļu māti.
2.vienk. Vecs, vārgs, arī slims cilvēks.
PiemēriVislielākos sirdsēstus Jostinietei sagādāja vecākā meita Kristīne, kurā ieskatījies muižas dārznieks Elksnītis.., jau stipri padzīvojis cilvēks un pret nule iesvētīto Kristīni tīrais kraķis.
- Vislielākos sirdsēstus Jostinietei sagādāja vecākā meita Kristīne, kurā ieskatījies muižas dārznieks Elksnītis.., jau stipri padzīvojis cilvēks un pret nule iesvētīto Kristīni tīrais kraķis.
- «Kad tu līdz šim par precēšanos domāji, tad tev tikai jauni vīrieši vien stāvēja acu priekšā. Un nu to vietā ierodas tāds vecs kraķis kā es.»
- «Tak ko nu par mums. Mēs esam veci kraķi. Mums laiks uz kapu kalnu skatīties.»
Avoti: 4. sējums