krakšķēt
krakšķēt parasti 3. pers., krakšķ, pag. krakšķēja
krakšēt parasti 3. pers., krakš, pag. krakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKrakšķ kāpnes.
Avoti: 4. sējums