krants
krants krants, dsk. ģen. kranšu, s.
1.Stāvs krasts. Stāva nogāze.
PiemēriŠis koks, saknēm klinšainajā krantī izmisīgi ieķēries, gulēja slīpi virs liedaga un spītīgi turpināja zaļot.
2.Stāva, arī asa mala.
Piemēri..iekritis ar pakaļkājām ūdenī, vilks īsu brīdi kārpījās uz lūstošās ledus krants, līdz iztrausās pretējā krastā..
Avoti: 4. sējums