krants
krants krants, dsk. ģen. kranšu, s.
1.Stāvs krasts. Stāva nogāze.
PiemēriŠis koks, saknēm klinšainajā krantī izmisīgi ieķēries, gulēja slīpi virs liedaga un spītīgi turpināja zaļot.
- Šis koks, saknēm klinšainajā krantī izmisīgi ieķēries, gulēja slīpi virs liedaga un spītīgi turpināja zaļot.
- Pagātne pavīda kā lieli kalni stepju zilgmē, pa kuru klinšainām krantīm viņš staigājis.
- pārn. ..Tev sveiciens, jaunas dzīves gaišā krants!
2.Stāva, arī asa mala.
Piemēri..iekritis ar pakaļkājām ūdenī, vilks īsu brīdi kārpījās uz lūstošās ledus krants, līdz iztrausās pretējā krastā..
- ..iekritis ar pakaļkājām ūdenī, vilks īsu brīdi kārpījās uz lūstošās ledus krants, līdz iztrausās pretējā krastā..
Avoti: 4. sējums