krapšķēt
krapšķēt parasti 3. pers., krapšķ, pag. krapšķēja
krapšēt parasti 3. pers., krāps, pag. krapšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBērnam krapšķ zābaciņi.
Avoti: 4. sējums