krastmala
krastmala -as, s.
1.Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru). Krasts (1).
PiemēriLēzena krastmala.
1.1.Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
PiemēriBieži vien upes vairs nezina, kur lietus ūdeni likt, un iziet no krastiem, nodarīdamas ne mazumu ļaunuma krastmalu ciemiem un plantācijām.
2.Stāvs krasta nostiprinājums. Josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
PiemēriGranīta krastmalas braucamā daļa.
3.Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi. Krasts (2).
PiemēriNonācis pie upes, [Grauds] pavirzījās gar krastmalu un atsēdās pļaviņā.
4.reti Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
PiemēriKatram zvejas kuģim, kad tas noteiktu laiku braucis jūrā, jāpaliek krastmalā, kur to pārbauda un remontē.
Avoti: 4. sējums