Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krauklis
krauklis -ļa, v.
1.Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
PiemēriNo ziemā sastopamajiem putniem par tipiskiem nometniekiem varam saukt samērā nedaudzus - kraukli, žagatu, ūpi, vistu vanagu, meža pūci..
  • No ziemā sastopamajiem putniem par tipiskiem nometniekiem varam saukt samērā nedaudzus - kraukli, žagatu, ūpi, vistu vanagu, meža pūci..
  • No visiem lielajiem putniem krauklim pirmajam pavasarī ligzdā iedētas olas.
  • Virs garām, sirmām eglēm, liegi kraucot, riņķoja kraukļi..
  • sal. Tā vairs nebij viņa, citreiz tik lepnā Brīviņu kunga Līzbete. Deguns palicis liels un ass kā krauklim..
  • Vislielākās bija jūras kraukļu olas kā māju zosīm..
Stabili vārdu savienojumiJūras krauklis.
1.1.pārn.; niev. Nekrietns cilvēks.
PiemēriRevolucionārā satīra [1905. gadā] vēršas arī pret muižnieku rokaspuišiem mācītājiem, tos dēvējot par melnsvārčiem, svētuļiem, vilkiem, kraukļiem, nodevējiem - jūdasiem.
  • Revolucionārā satīra [1905. gadā] vēršas arī pret muižnieku rokaspuišiem mācītājiem, tos dēvējot par melnsvārčiem, svētuļiem, vilkiem, kraukļiem, nodevējiem - jūdasiem.
Avoti: 4. sējums