kraķis1
kraķis -ķa, v.
1.sar. Vecs, vājš zirgs. Kleperis (1).
PiemēriLopiņš sāka tik nejauki klibot, ka atgādināja ne vairs karaļa zirgu, bet nomocītu zemnieka kleperi. Kad karalis ar savu klibo kraķi jāja pa ciemiem, ļaudis smējās, vēderus sakampuši.
2.vienk. Vecs, vārgs, arī slims cilvēks.
PiemēriVislielākos sirdsēstus Jostinietei sagādāja vecākā meita Kristīne, kurā ieskatījies muižas dārznieks Elksnītis.., jau stipri padzīvojis cilvēks un pret nule iesvētīto Kristīni tīrais kraķis.
Avoti: 4. sējums