kreisēt
kreisēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; mil.
Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
Piemēri..zemūdene pilnīgā kaujas gatavībā kreisēja atklātā okeānā, būdama gatava katru minūti izpildīt jebkuru pavēli.
Avoti: 4. sējums