Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krekls
krekls -a, v.
1.Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
PiemēriZīda krekls.
  • Zīda krekls.
  • Kokvilnas krekls.
  • Izšūts krekls.
  • Krekla aproces.
  • Valkāt tautisko kreklu.
  • Uzvilkt kreklu.
  • Es jau norāvu svārkus un uzrotīju krekla piedurknes.
  • Ilga redz dēla muguru zili rūtotā kreklā, kam viņa pati vēl viņnedēļ salāpīja elkoņus ar drusku tumšākiem diegiem.
  • Ansis Dziesma.. sēdēja galda galā, sārts, smaidīgs, kreklā vien izmeties, bez svārkiem, bez kaklasaites.
1.1.Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
PiemēriSporta krekls.
  • Sporta krekls.
2.Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
PiemēriPagatavojot adītu veļu, kreklu sāk adīt no apakšas.
  • Pagatavojot adītu veļu, kreklu sāk adīt no apakšas.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras. Bruņu krekls.
Avoti: 4. sējums