krekls
krekls -a, v.
1.Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
PiemēriZīda krekls.
- Zīda krekls.
- Kokvilnas krekls.
- Izšūts krekls.
- Krekla aproces.
- Valkāt tautisko kreklu.
- Uzvilkt kreklu.
- Es jau norāvu svārkus un uzrotīju krekla piedurknes.
- Ilga redz dēla muguru zili rūtotā kreklā, kam viņa pati vēl viņnedēļ salāpīja elkoņus ar drusku tumšākiem diegiem.
- Ansis Dziesma.. sēdēja galda galā, sārts, smaidīgs, kreklā vien izmeties, bez svārkiem, bez kaklasaites.
1.1.Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
PiemēriSporta krekls.
- Sporta krekls.
2.Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
PiemēriPagatavojot adītu veļu, kreklu sāk adīt no apakšas.
- Pagatavojot adītu veļu, kreklu sāk adīt no apakšas.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras. Bruņu krekls.
- Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras idioma — Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- Bruņu krekls — vēst. No metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai.
- Līdz (pēdējam) kreklam idioma — Pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
- Palikt vienā kreklā idioma — Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
- Trako krekls — vēst. Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
Avoti: 4. sējums