krelles
krelles kreļļu, vsk. krelle, -es, s.
1.dsk. Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
PiemēriDzintara krelles.
- Dzintara krelles.
- Koka krelles.
- Stikla krelles.
- Hertai pēc atvaļinājuma tā bija pirmā darba diena. Viņa aplika krāsainas gliemežvāku krelles, lai sanatorija redzētu, ka viņa bijusi Krimā.
- Meitenes bagātīgi izrotātas ar krellēm un aprocēm.
- Es salasu pienenes.., atrauju galviņas un ziedu kātiņus maucu citu caur citu gredzenos... iznāk garu garās krelles, ko sakaru kaklā..
- sal. Apsarmojušie koki un telegrāfa drātis stāvēja gar ceļmalām kā baltām krellēm nokārušās svētku godību gaidītājas.
- Viduslaikos no dzintara izgatavoja reliģiskā kulta priekšmetus, lielākoties - lūgšanu krelles un krucifiksus.
Stabili vārdu savienojumiLūgšanu krelles.
- Lūgšanu krelles — rel. Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
2.Šīs kaklarotas atsevišķas detaļas.
PiemēriVērt krelles uz diega.
- Vērt krelles uz diega.
- sal. Apvāršņa malā palika sīkas priedītes un satiksmes maģistrāle, pa kuru rindā vien ritēja krāsainas automašīnas kā zilas, pelēkas un sarkanas krelles, uzvērtas uz šosejas viduslīnijas.
Avoti: 4. sējums