Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krelles
krelles kreļļu, vsk. krelle, -es, s.
1.dsk. Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
PiemēriDzintara krelles.
Stabili vārdu savienojumiLūgšanu krelles.
2.Šīs kaklarotas atsevišķas detaļas.
PiemēriVērt krelles uz diega.
Avoti: 4. sējums