krevele
krevele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
Piemēri..ārsti [senos laikos] potēja bakas, ņemot potējamo materiālu no slimnieka baku izsitumu krevelēm.
2.Sarepējis, červeļains veidojums (piemēram, uz auga daļām).
PiemēriBērzi vairs nav tie smuidrie, baltie jaunuļi kā senāk, bet lieli, spēcīgi koki ar biezu, tumši iekrāsotu kreveli resgaļos.
Avoti: 4. sējums