krevele
krevele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
Piemēri..ārsti [senos laikos] potēja bakas, ņemot potējamo materiālu no slimnieka baku izsitumu krevelēm.
- ..ārsti [senos laikos] potēja bakas, ņemot potējamo materiālu no slimnieka baku izsitumu krevelēm.
- Žuburs novilka ar roku pār deniņiem. Pirksti skāra sarecējušas asins kreveles.
- ..zem labās ceļa locītavas [zēnam] redzams garš.. nobrāzums, jo tam vismaz reizi dienā noplēš kreveli.
2.Sarepējis, červeļains veidojums (piemēram, uz auga daļām).
PiemēriBērzi vairs nav tie smuidrie, baltie jaunuļi kā senāk, bet lieli, spēcīgi koki ar biezu, tumši iekrāsotu kreveli resgaļos.
- Bērzi vairs nav tie smuidrie, baltie jaunuļi kā senāk, bet lieli, spēcīgi koki ar biezu, tumši iekrāsotu kreveli resgaļos.
- ..starp spirgto pumpuru agrīni piebriedušajiem vaigiem skumju rasas asaru birdina nolauzta zara kailais stumbenis. Viena rēta jau sarepējusi, pelēkbrūnās kreveles nosegušas lauzuma vietu.
Avoti: 4. sējums