krietns
krietns -ais; s. -a, -ā
krietni apst.
1.Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu. Arī godīgs.
PiemēriKrietns palīgs.
- Krietns palīgs.
- Krietns amatnieks.
- Krietna saimniece.
- Ārsts strādāja bērnu slimnīcā, bet viņa sieva - skolā. Abi bija krietni, cienījami cilvēki, jo viņi darīja savu darbu, cik labi vien spēja.
- Osmakovs.. izrādījās ne vien krietns sava aroda speciālists - mehāniķis, bet.. arī labs kolektīva saliedētājs un audzinātājs.
- Ritu Maldups pazina kā krietnu, labu biedri, kas strādā pašaizliedzīgi un sevi netaupot.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKrietni veikt darbu.
- Krietni veikt darbu.
1.2.Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs, atzinīgi vērtēts.
Piemēri..kamēr viņš [A. Pumpurs] rakstīja «Lāčplēsi» un domāja, kā tajā ietvert savas un cildenāko tautiešu krietnākās domas un centienus, abi brāļi [Kaudzītes] Kalna Kaibēnos jau bija uzzīmējuši laikmeta bildi. Pārsteidzoši patiesu un briesmīgu.
- ..kamēr viņš [A. Pumpurs] rakstīja «Lāčplēsi» un domāja, kā tajā ietvert savas un cildenāko tautiešu krietnākās domas un centienus, abi brāļi [Kaudzītes] Kalna Kaibēnos jau bija uzzīmējuši laikmeta bildi. Pārsteidzoši patiesu un briesmīgu.
- Vai viss nav tik pamudinājums dzīvajiem censties pēc tā, kas krietns un patiess, lai arī pasaule acumirklī tā nesaprot, nemāk cienīt, ne atzīt?
2.Samērā apjomīgs, liels.
PiemēriKrietns akmens.
- Krietns akmens.
- Krietna raža.
- Krietni viļņi.
- Izvilkt krietnu zivi.
- Ezerā iestiepjas krietna pussala, kokiem un krūmiem apaugusi, kas met ezerā tumšas ēnas.
- Netālu no zemnīcas sniegā melnēja krietns pusvezums siena.
- ..pie visaugstākajām Kūku klintīm.. trīs krietnas krāces seko cita citai gluži kā trepju pakāpieni.
2.1.Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
Piemēri..Mak-Larenam.. piesolīja krietnu samaksu.., ja viņam izdosies kādu cirtēju baru atrunāt no streika.
- ..Mak-Larenam.. piesolīja krietnu samaksu.., ja viņam izdosies kādu cirtēju baru atrunāt no streika.
2.2.Tāds, kas ir samērā garš, tāls (piemēram, par ceļa posmu).
PiemēriUzkāpis pakalnā, no kura varēja pārredzēt krietnu ceļa gabalu, viņš atskatījās uz skrējēju grupu.
- Uzkāpis pakalnā, no kura varēja pārredzēt krietnu ceļa gabalu, viņš atskatījās uz skrējēju grupu.
- Kaut gan mūs šķīra jau krietns attālums, es skaidri sadzirdēju pēdējos divus vārdus.
- Tās grupas, kurām naktī bija jāveic kaujas uzdevumi, atradās jau krietni gabalā.
Stabili vārdu savienojumi
- (Būt) krietni (arī labā) gabalā, arī būt (jau) gabalā — Atrasties samērā tālu.
2.3.Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu). Tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
PiemēriGaidīt krietnu laiku.
- Gaidīt krietnu laiku.
- Pagāja krietns laika sprīdis.
- Atnākt atpakaļ pēc krietna brīža.
- No manas dzīves viņa izslīdēja nemanāmi kā sausa jūrmalas smilts no saujas, vēl krietnu laiku biju svēti pārliecināts, ka man ir pilna riekšava, lai gan īstenībā nebija atlicis vairs nekas.
- No rīta pēc krietnas stundas gājiena ieraugām Ventu, mežonīgu un lielisku mežainajos krastos.
- ..līdz avīzes iznākšanai jāgaida krietna pusstunda, ja ne vairāk.
Stabili vārdu savienojumiBūt (retāk nākt) krietni (arī labi) gados.
- Būt (retāk nākt) krietni (arī labi) gados idioma — Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
2.4.Par mūža posmu.
Piemēri..pie galda sēdēja vīrs krietnā pusmūžā..
- ..pie galda sēdēja vīrs krietnā pusmūžā..
3.Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
Piemēri..reta māja būs bez krietna jumta, šīferis vai baltas skaidas mājas dara kā jaunas..
- ..reta māja būs bez krietna jumta, šīferis vai baltas skaidas mājas dara kā jaunas..
- ..jaunajam skolotājam bija daža laba krietna grāmata, pienāca laikraksti, kurus viņš man deva lasīt.
3.1.sar. Samērā stiprs (par alkoholiskiem dzērieniem).
PiemēriLejiņš apvaicājās sirotāju komandieriem, vai pie bēgļiem, kuri sabēguši mežā, arī varot dabūt kādu krietnāku dzeramo?
- Lejiņš apvaicājās sirotāju komandieriem, vai pie bēgļiem, kuri sabēguši mežā, arī varot dabūt kādu krietnāku dzeramo?
4.Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme.
PiemēriKrietni nostrādāties.
- Krietni nostrādāties.
- Krietni piekust.
- Krietns strīds.
- Gar visiem desmit automātiem.. maiņā bija krietni ko noskrieties.
- Kārlim Liepiņām zods bija gandrīz četrkantīgs, krietni izspiedies uz priekšu..
4.1.Tāds, kas izpaužas samērā pilnīgi (par parādībām dabā).
PiemēriUznāca krietns aukstums.
- Uznāca krietns aukstums.
- Sacēlās krietns vējš.
- ..[vīrieši] nevarēja vien nolielīt un noslavēt pirts labumu, teikdami, ka, šitā izsautējies.. krietnā siltumā, cilvēks paliekot pavisam kā jauns.
- ..vasarājs dīga smuki, tikai viens krietnāks lietus gan vajadzīgs..
- Krietnā krēslā viņa atgriežas mājās un taustās virtuvē pēc malkas.
4.2.apst. Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
PiemēriKrietni sen.
- Krietni sen.
- Nopirkt krietni lētāk.
- Konfektes, protams, varēja dabūt arī citur, daudz tuvāk un krietni lielākos veikalos, bet tās negaršoja tik brīnišķīgi kā šīs, pirktas tieši pie paša Grīziņkalna.
- Alsteru māja atrodas krietni tālu no ielas..
- ..viņš cenšas pamosties, taču nespēj. ..uztrūkstas tikai krietni rīta pusē, jau no gaiļa dziedāšanas.
Stabili vārdu savienojumiBūt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā. Krietna sirds.
- Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā — sar. Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Krietna sirds — Godīgums, labsirdība.
Avoti: 4. sējums