krikšķēt
krikšķēt parasti 3. pers., krikšķ, pag. krikšķēja
krikšēt parasti 3. pers., krikš, pag. krikšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZari lūst krikšķēdami.
Avoti: 4. sējums