Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krinolīns
krinolīns -a, v.
Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
PiemēriRaušija: Šajā franču krinolīnā es, piemēram, jūtos kā tikko piedzimusi Afrodīte, ap kuru puto vesela jūra.
Avoti: 4. sējums