kripšķēt
kripšķēt parasti 3. pers., kripšķ, pag. kripšķēja
kripšēt parasti 3. pers., kripš, pag. kripšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu). Atskanēt šādam troksnim.
Avoti: 4. sējums