kristīt
kristīt kristīju, kristī, kristī, arī kristu, kristi, krista, pag. kristīju; trans.
1.rel. Veikt (kā) kristības ceremoniju. Pakļaut (ko) kristībai.
PiemēriMācītājs.. svinīgā balsī paziņoja, ka.. kristīšot šodien to un to bērnus un nosaukšot tā un tā.
- Mācītājs.. svinīgā balsī paziņoja, ka.. kristīšot šodien to un to bērnus un nosaukšot tā un tā.
- «Šie ļaudis, kurus vakar un šodien kristījām, svēto kristību saņēma jau trešo reizi,» drūmi ierunājās vīrs, ko pēc apģērba vien varēja pazīt par Gaujas lībieti.
- Viņa kristītais vārds bija Žanis..
- «Tad mums abiem tādi veclaicīgi kristāmie vārdi.. Man ielikuši Elzu.»
Stabili vārdu savienojumiKristāmā (arī kristāmā) zīme.
- Kristāmā (arī kristāmā) zīme — Kristamzīme.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds — Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
2.sar. Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
PiemēriKristīt krējumu.
- Kristīt krējumu.
- Kristīts piens.
- «Neesi vairs zaļumballē aiz bufetes, tur tu varēji tērgāt... un alu ar ūdeni kā pirmdzimto kristīt...»
Avoti: 4. sējums