kritenis
kritenis -ņa, v.
krītenis -ņa, v.
1.Kritala.
PiemēriVietām tas [zaķis] bija sēdējis.., tad atkal lēnām cilpojis tālāk.. gar pussatrunējušiem kriteņiem un nesen vēl izgāztajām koku saknēm.
2.celtn. Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
3.apv. Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
Avoti: 4. sējums