kritenis
kritenis -ņa, v.
krītenis -ņa, v.
1.Kritala.
PiemēriVietām tas [zaķis] bija sēdējis.., tad atkal lēnām cilpojis tālāk.. gar pussatrunējušiem kriteņiem un nesen vēl izgāztajām koku saknēm.
- Vietām tas [zaķis] bija sēdējis.., tad atkal lēnām cilpojis tālāk.. gar pussatrunējušiem kriteņiem un nesen vēl izgāztajām koku saknēm.
- ..vietām pagadās vētras gāzti krīteņi, kuri salauzījuši un saliekuši zem sevis veselas eglīšu gūzmas..
2.celtn. Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
3.apv. Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
Avoti: 4. sējums