kritisks1
kritisks -ais; s. -a, -ā
kritiski apst.
1.Tāds, kas satur kritiku (1). Tāds, kurā izpaužas kritika1.
PiemēriAr kritisku vērotāja un vērtētāja skatu viņš iedziļinās apkārtējās dzīves notikumos, cenšas tos apgaismot objektīvi un patiesi.
Stabili vārdu savienojumiKritiskais reālisms.
2.Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
PiemēriNo viņa dzejoļiem, oriģināliem un tulkojumiem, stāstiem un kritiskajiem rakstiem iznāktu jauna izlase..
Avoti: 4. sējums