kritisks1
kritisks -ais; s. -a, -ā
kritiski apst.
1.Tāds, kas satur kritiku (1). Tāds, kurā izpaužas kritika1.
PiemēriAr kritisku vērotāja un vērtētāja skatu viņš iedziļinās apkārtējās dzīves notikumos, cenšas tos apgaismot objektīvi un patiesi.
- Ar kritisku vērotāja un vērtētāja skatu viņš iedziļinās apkārtējās dzīves notikumos, cenšas tos apgaismot objektīvi un patiesi.
- Esejām bieži vien [ir] filozofiski kritiskas apceres raksturs.
- Juris uzmeta kritisku skatienu sievietes trauslajam, sīkajam stāvam. Protams, viņai nav ne jausmas, ko nozīmē noiet tādu gabalu kā pa mīklu...
Stabili vārdu savienojumiKritiskais reālisms.
- Kritiskais reālisms filoz. — 1. Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.2. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
2.Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
PiemēriNo viņa dzejoļiem, oriģināliem un tulkojumiem, stāstiem un kritiskajiem rakstiem iznāktu jauna izlase..
- No viņa dzejoļiem, oriģināliem un tulkojumiem, stāstiem un kritiskajiem rakstiem iznāktu jauna izlase..
Avoti: 4. sējums